Miozīts ir iekaisums, kas ietekmē muskuļus. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ, tostarp traumas, infekcija, muskuļu ļaunprātīga izmantošana vai autoimūnas slimības. Rakstā tiks aplūkoti visbiežāk sastopamie miozīta cēloņi, simptomi un ārstēšana.
Kas ir miozīts?
Miozīts ir muskuļu iekaisums, kas var ietekmēt skeleta, gludos vai sirds muskuļus. Tas ir diezgan izplatīts stāvoklis, kam var būt dažādi cēloņi. Miozīts var ietekmēt vienu muskuli vai muskuļu grupu. Tā var būt hroniska vai smagāka slimība, kas var izraisīt ievērojamu mobilitātes zudumu un sāpes.
Miozīta cēloņi
Miozītam var būt daudz iemeslu. Viens no biežākajiem iemesliem ir trauma, kas var izraisīt muskuļu traumas vai muskuļu bojājumus. Piemērs varētu būt pēkšņs muskuļu sasprindzinājums, veicot smagus vingrinājumus vai autoavāriju. Turklāt autoimūnās slimības, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde, Hašimoto slimība vai dermatomītu miozīts, var izraisīt arī muskuļu iekaisumu. Vivīrusu, baktēriju vai sēnīšu infekcijas var būt arī miozīta cēlonis. Vielmaiņas traucējumi, piemēram, Adisona slimība, var ietekmēt arī muskuļu veselību.
Miozīta simptomi
Miozīta simptomi var būt dažādi un atkarīgi no slimības cēloņa. Šeit ir visbiežāk sastopamie miozīta simptomi:
- Muskuļu sāpes – visbiežāk sastopamais miozīta simptoms ir mialģija, kas var būt dažāda smaguma un lokalizācijas. Sāpes parasti palielinās kustības vai muskuļu sasprindzinājuma laikā.
- Muskuļu pietūkums un apsārtums – iekaisuma skartie muskuļi var kļūt pietūkuši un sarkani. Tas var būt saistīts ar palielinātu asins plūsmu uz iekaisušo zonu.
- Muskuļu vājums – miozīta gadījumā muskuļi var vājināt un samazināt to spēku. Tas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, priekšmetu pacelšanu vai piecelšanos no krēsla.
- Muskuļu stīvums – muskuļi var būt stīvi un grūti atslābināties, apgrūtinot kustības un izraisot sāpes.
- Drudzis – dažos gadījumos miozīts var būt saistīts ar drudzi, kas ir iekaisuma reakcijas rezultāts organismā.
- Nogurums – Cilvēkiem ar miozītu var rasties vispārējs nogurums un vājums, ko var izraisīt slimība vai miega trūkums sāpju dēļ.
- Grūtības pārvietoties – Cilvēkiem ar miozītu var būt grūtības pārvietoties, it īpaši, ja viņi pieskaras apakšējo ekstremitāšu muskuļiem vai muskuļiem, kas kontrolē ķermeņa kustības.
Ja rodas šie simptomi, ir vērts konsultēties ar ārstu, kurš diagnosticēs slimību un izrakstīs atbilstošu ārstēšanu.
Miozīta veidi
Hronisks miozīts
Hronisks miozīts ir iekaisums, kas ilgst ilgu laiku un var izraisīt lēnus muskuļu bojājumus. Visbiežākais hroniska miozīta cēlonis ir autoimūna slimība, piemēram, dermatomītu miozīts vai sistēmiska sarkanā vilkēde. Hronisks miozīts var izraisīt muskuļu vājumu, stīvumu, pārvietošanās grūtības un samazinātu fizisko veiktspēju.
Reimatoīdais miozīts
Reimatoīdais miozīts ir autoimūna slimība, kas izraisa muskuļu bojājumus un vājumu. To raksturo muskuļu sāpes, stīvums un kustību grūtības. Reimatoīdais miozīts parasti ietekmē skeleta muskuļus, un simptomi parasti parādās pakāpeniski un laika gaitā pasliktinās.
Vīrusu miozīts
Vīrusu miozīts ir iekaisuma muskuļu slimība, ko izraisa vīrusi. Vīrusi, kas var izraisīt muskuļu iekaisumu, ir m.in gripas vīrusi, Epšteina-Barra vīruss, citomegalovīruss, C hepatīta vīruss, HIV un citi.
Šo slimību raksturo muskuļu sāpes, vājums, stīvums un dažreiz pietūkums. Tas bieži ietekmē kakla, plecu, plecu, augšstilbu un teļu muskuļus. Vīrusu miozīts var rasties jebkura vecuma cilvēkiem, bet biežāk skar pieaugušos nekā bērnus.
Vīrusu miozīta ārstēšana ir atkarīga no slimības cēloņa. Dažos gadījumos simptomi var izzust paši, bet citos gadījumos var būt nepieciešama pretvīrusu ārstēšana un pretiekaisuma līdzekļi. Smagākos gadījumos pacientiem var būt nepieciešama hospitalizācija un intensīvā terapija.
Gludās muskulatūras iekaisums
Gludās muskulatūras iekaisums ir iekaisuma slimība, kas ietekmē gludos muskuļus, kas atrodas gremošanas traktā, žultsvados, urīnceļos un asinsvados. Šī slimība parasti ir saistīta ar citām autoimūnām slimībām, piemēram, sistēmisku sarkano vilkēdi vai Krona slimību.
Gludās muskulatūras iekaisuma simptomi ir sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja vai aizcietējums, urinēšanas traucējumi, muguras vai iegurņa sāpes, kā arī citi simptomi, kas saistīti ar autoimūnām slimībām, piemēram, izsitumi vai locītavu sāpes.
Gludās muskulatūras iekaisuma ārstēšana ir atkarīga no slimības cēloņa un var ietvert pretiekaisuma līdzekļu, kortikosteroīdu vai imūnsupresantu lietošanu. Gadījumos, kad slimība izraisa nopietnas komplikācijas, piemēram, zarnu obstrukciju vai nieru bojājumus, var būt nepieciešama ārstēšana slimnīcā un ķirurģiska iejaukšanās.
Miozīts un locītavas: kā palīdzēt sev?
Miozīts un artrīts ir sarežģītas slimības, kurām nepieciešama daudzdimensionāla pieeja ārstēšanai. Šeit ir daži veidi, kā jūs varat palīdzēt sev ar miozītu un artrītu:
- Ārsts un speciālists – ir svarīgi konsultēties ar ārstu un reimatisko vai ortopēdisko slimību speciālistu. Ārsts varēs diagnosticēt slimību un noteikt atbilstošu ārstēšanu.
- Zāles – atkarībā no slimības cēloņa ārsts var ieteikt lietot pretiekaisuma līdzekļus, pretsāpju līdzekļus, kortikosteroīdus, imūnsupresantus vai citas zāles. Ir svarīgi lietot medikamentus saskaņā ar ārsta norādījumiem.
- Fizioterapija – Fizikālās terapijas vingrinājumi un masāžas var palīdzēt mazināt muskuļu un locītavu sāpes, uzlabot kustību amplitūdu un stiprināt muskuļus. Fizioterapeits jāizvēlas atbilstoši slimības veidam un pacienta veselības stāvoklim.
- Diēta – Diēta, kas bagāta ar augļiem, dārzeņiem, riekstiem, sēklām, zivīm un liesu gaļu, var palīdzēt mazināt iekaisumu organismā. Izvairieties no taukainiem, ceptiem, saldiem un pārstrādātiem pārtikas produktiem.
- Uztura bagātinātāji – Daži uztura bagātinātāji, piemēram, D vitamīns, C vitamīns, omega-3, glikozamīns un kondroitīns, var palīdzēt mazināt muskuļu un locītavu iekaisuma simptomus. Tomēr pirms jebkādu piedevu lietošanas jums jākonsultējas ar ārstu.
- Palieciet aktīvs – Regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas, riteņbraukšana, peldēšana vai vingrošana, var palīdzēt uzturēt locītavu kustīgumu un stiprināt muskuļus. Tomēr jāizvairās no locītavu un muskuļu pārslodzes.
- Izmantojiet pareizo ķermeņa stāvokli – ir svarīgi izmantot pareizo ķermeņa stāvokli, sēžot, stāvot vai paceļot priekšmetus, lai izvairītos no papildu slodzes locītavām un muskuļiem.
- Atpūta – ir svarīgi dot ķermenim laiku atpūtai un atveseļošanai. Jāizvairās no noguruma, stresa un pārmērīgas fiziskas slodzes.
Kā ārstēt miozītu?
Miozīta ārstēšana var ietvert dzīvesveida izmaiņas, zāļu terapiju un fizioterapiju.
Pretsāpju līdzekļi un pretiekaisuma līdzekļi
Narkotiku terapija ietver pretiekaisuma līdzekļu, piemēram, NPL vai kortikosteroīdu, lietošanu, kas palīdz mazināt sāpes un iekaisumu. Šīs zāles vienmēr jālieto saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Fizioterapija un rehabilitācija
Fizioterapija ietver vingrinājumus un masāžas, kas palīdz stiprināt un atjaunot muskuļus un uzlabot kustību amplitūdu. Tas var ietvert arī fizisku metožu izmantošanu, piemēram, ultraskaņu vai muskuļu elektrostimulāciju.
Dzīvesveidu
Dzīvesveida izmaiņas ietver izvairīšanos no pārmērīgas iedarbības un muskuļu pārslodzes novēršanu, regulāras fiziskās aktivitātes, kas stiprina muskuļus, kā arī diētu, kas bagāta ar vitamīniem un barības vielām, kas palīdz muskuļu atjaunošanā. Pietiekami daudz miega un izvairīšanās no stresa var arī palīdzēt ārstēt miozītu.
